Starp citu, neviena no naftas importa valstīs 2009. gadā nesūdzējās par naftas piegādes trūkumu. OPEC (Naftas eksportētājvalstu organizācija) ieguves līmenis bija augstāks ar uzstādītām kvotām visu šo periodu. Karteļa pārstāvji pastāvīgi atkārtoja, ka tirgus ir labi apgādāts un ka tā nav viņu vaina, ka naftas cena ir tik augsta. Naftas tirgus sabrukums bija prognozējams. Bet krišanās līdz 37 USD par barelu - nebija. Naftas lietotāji un ražotāji uzskatīja cenu 60-70 USD par barelu par pieņemamu tirgus cenu. Cena 90-100 USD par barelu likās augsta, bet arī pieņemama. Ražotāji nevarēja iedomāties cenu 37 USD par barelu pat viņu sliktākajos naktsmurgos, bet patērētāji - viņu saldākajos sapņos.
ASV ekonomikas un ASV dolāra kursa ietekme uz naftas cenu
Tekošo īstermiņa naftas cenu ievērojami ietekmē regulāras publikācijas par naftas rezervju līmeni ASV un Ķīnā, kuras ir naftas produktu pamata lietotājas. Naftas rezervju samazināšanās ASV un Ķīnā liecina par to, ka šo valstu ražošana iziet no recesijas perioda un šo valstu, kā arī visas pasaules ekonomika izveseļojas. on period and general recover of economies of these counties and the rest of the world. ASV Elektronisko nozaru asociācijas (EIA) atskaites neiepriecina naftas nozares darbiniekus, paziņojot par ievērojamām naftas rezervēm.
Vēl viens faktors, kurš ietekmē naftas cenas paaugstināšanos, ir pasaules preču tirgu atkarība no situācijas valūtu tirgos. Nafta, tāpat kā zelts, kļūs dārgāka uz ASV dolāra krišanās fona pret eiro un citām pasaules pamata valūtām.
Naftas ieguvs apjomi
Pēdējo desmit gadu laikā pieprasījums pēc naftas pieauga ar vidējo gada ātrumu 1,6%. Tiek pieņemts pēc iespējas mazāk runāt par naftas ieguves līmeņa samazināšanos. Taču ir vērts par to domāt. Pēdējo gadu laikā naftas ieguves apjomi samazinājās ASV, Meksikā, Norvēģijā un Lielbritānijā. Šīs valstis ir jau pārdzīvojušas naftas ieguves kulminācijas punktu, un krituma tendence kļūst ar katru gadu intensīvāka. Tai pašā laikā viņu daļa sastāda 17% no pasaules naftas ieguves apjoma (saskaņā ar BP World Energy Outlook 2008 datiem). Bīstamākā situācija pastāv Norvēģijā un Meksikā, kur 2007. gadā naftas ieguve kritās attiecīgi par 7,7% un 5.5%. 2009. gadā šajām valstīm pievienosies Krievija, kuras daļa pasaules ieguves līmenī sastāda 12.6%. Jau tagad ir iesaldēta ģeoloģiskā izpēte Austrumu Sibīrijā. Jaunu naftas ieguves centru attīstības ienesīgums un nākotnes darbība uz doto brīdi ir tuva nullei. Šī situācija pastāvēs, kamēr barela cena nepaaugstināsies līdz 60-70 USD.
Tātad, nākamajā gadā pieci galvenie naftas ieguvēji samazinās izejvielas piegādes apjomus. Ja naftas ieguve Krievijā, ASV, Meksikā, Norvēģijā un Lielbritānijā kritīsies par 1% un OPEC samazinās to par solītajiem 12% (vai vismaz par 10%), tad pasaules naftas ieguves līmenis samazināsies par 4,5 - 5% (ar nosacījumu, ka citas valstis turpinās ieguvi iepriekšējā līmenī).
Tāds naftas ieguves līmeņa kritums var būt salīdzināts ar tā saucamo "Naftas embargo" krīzi 1973. gadā, kad dažas arābu OPEC dalībvalstis nolēma nepiegādāt naftu uz valstīm, kuras atbalsta Izraēlu "Oktobra karā". Atgādināsim, ka naftas ieguves apjoms tolaik samazinājās par 4-5% un barela cena pieauga no 3 līdz 9 USD. Taču starpību starp naftas ieguvi tolaik un tagad nosaka pavisam citi faktori. Naftas patēriņš 1973. gadā auga, bet tagad tas samazinās. Kritumu 1973. gadā provocēja militārā un politiskā krīze, tagad to provocē absolūti loģiski ekonomiski iemesli. Tieši tāpēc nav vērts gaidīt naftas cenas palielināšanos. Nav jēgas atcerēties arī "Naftas embargo" atgriešanos 1978. gadā, kad Persijas ziņu dēļ tika samazināta naftas ieguve, taču, atšķirībā no 1973. gada, šis kritums sakrita ar ražošanas uzplaukumu ASV. Tad jau augsta naftas cena palielinājās vēl no 40 USD līdz 110 USD.
Piedāvājuma krišanās ātrums pašreizējās krīzes apstākļos var izrādīties augstāks par pieprasījuma krišanās ātrumu, kurš pat var nemainīties, pateicoties attīstības tirgiem. Turklāt, EIA ir jau paziņojusi par to, ka 2011. gadā pasaule var saskarties ar enerģētisko katastrofu nepietiekoša naftas piedāvājuma dēļ. EIA loģika ir vienkārša. Lai naftas ieguves līmenis pieaugtu, šajā nozarē katru gadu ir jāiegulda 360 miljardu dolāru. Krīzes un zemu cenu apstākļos kompānijas samazinās investīcijas, kas novedīs pie straujas ieguves līmeņa krišanās. Pieprasījums pēc naftas atjaunosies, taču naftas ieguve - nē, jo kompānijas savlaicīgi neizdarīs nepieciešamas investīcijas. Tas novedīs pie tā, ka pieprasījums pārsniegs piefdāvājumu. Turklāt, ir jāņem vērā tas, ka naftas cena nav objektīva no ieguves pašizmaksu viedokļa. Lētas naftas laikmets jau pagāja, un ieguves pašizmaksas pieaug ar katru gadu. Vidējā ieguves cena tradicionālos reģionos (piemēram, Krievijā) sastāda no 4 līdz 7 USD. Dziļūdens ieguves pašizmaksas var sastādīt 20-40 USD par barelu. Pievienosim transportēšanas un citas papildus izmaksas un sapratīsim, ka cena, kura apmierinātu naftas ieguvējus (un ļautu turpināt arī turpmāk palielināt naftas ieguves apjomus), sastāda aptuveni 60 USD par barelu. Zemas cenas padarīja jaunus naftas ieguves projektus grūti sasniedzamos reģionos par apšaubāmiem.
Naftas nākotne
2009. gadā naftas cenas var atgriezties pie augošas tendences, kāda tika novērota 1998. gadā. Ar atgriešanos pie augošas tendences mēs saprotam kotējumu kustību diapazonā 40-80 USD par barelu.
Gada pirmajā pusē tirgus nevarēs atbrīvoties no daudzu spekulantu ietekmes, līdz ar to ir jāgaida, ka naftas cenas paliks diapazonā 40-50 USD par barelu. Pie tam ir iespējami laicīgi cenas kritumi līdz līmenim 20-25 USD par barelu. 2009. gada otrajā pusē tirgus sajutīs piegādes līmeņa samazināšanos. Pasaules ekonomika var sākt pielāgoties pēc 2008. gada rudens šoka. Tirgus sāks pakāpeniski apjēgt, ka panikā tika pārpārdoti daudzi aktīvi. Naftas piedāvājuma samazinājums būs pamanāms arvien vairāk gada otrajā pusē. Tas var novest pie naftas cenas pieauguma līdz diapazonam 50-70 USD. Saskaņā ar šiem faktoriem vidējās cenas prognozes 2009. gadā sastāda aptuveni 60 USD. Orientējoša cena gada beigās ir 65 USD. Taču tās ir tikai prognozes, realitāte var būt pavisam citāda. Nav zināms, cik veiksmīgs būs "Obamas plāns", cik stabils būs ASV dolārs un vai pasaules ekonomiku nepārņems jauns recesijas vilnis. Taču daudzu naftas ieguvējvalstu valdības jau tagad pārskata budžetu un budžeta naftas cenu, labojot to saskaņā ar notikumu attīstības pesimistisku prognozi.
