Darbā Forex tirgū investors var pavairot savu kapitālu, bet arī riskē zaudēt ne tikai potenciālu peļņu, bet arī to naudu, kuru viņš iegulda. Tieši novirze no vidējā sagaidāma ienesīguma nosaka investora risku finanšu tirgū. Šī novirze var nest gan augstu peļņu, gan arī zaudējumus. Finanšu risku vadība nav veiksmīgas tirdzniecības garantija, taču veido tās ievērojamu daļu. Katra valūtu operācija ir pakļauta riskiem, tāpēc to vadības vispārējo metožu pielietošana samazinās potenciālus zaudējumus:
1. stop-orderu izlikšana;
2. tikai kapitāla daļās investēšana;
3. tirdzniecība pa trendu;
4. emociju vadība.
Risku vadības metodes tiek pielietotas pēc pozīciju atvēršanas. Risku vadības pamata metode ir zaudējumus ierobežojošu orderu izlikšana. Stop-loss (burtiski – apstādināt zaudējumus) – tas ir punkts, kur iziet no tirgus, ja treiderim veidojas neizdevīga situācija. Atvērot pozīciju, ir jāizliek stop-loss, lai pasargātu sevi no liekiem zaudējumiem.
Pastāv vairāki stop-signālu tipi:
Sākuma stop-signāls. Tiek noteikts procents vai depozīta apmērs, kuru treideris ir gatavs zaudēt. Cenai kustoties pret pozīciju un sasniedzot treidera uzstādīto līmeni, pozīcija tiek slēgta ar zaudējumiem.
„Peldošs” stop-signāls. Cenai kustoties pozīcijas virzienā, stop-signāls tiek izlikts aiz tās treidera uzstādītajā attiecībā. Virziena izmaiņu gadījumā cena sasniedz šo signālu, un treideris iziet no tirgus, bet, potenciāli, pat ar peļņu (atkarībā no tā, kad sākās cenas kustības izmaiņas).
Peļņas noņemšana. Saņemot aprēķina peļņu, pozīcija tiek slēgta.
Stop-signāli pēc laika. Ja noteiktā laika periodā tirgus nav spējīgs nodrošināt vajadzīgu ienesīguma procentu, pozīcija tiek slēgta.
